Koksnē ir trīs mitruma formas

Koksnē ir trīs ūdens formas. Viens ir ūdens, kas pastāv šūnu dobumā un starpposma telpās, tas ir, ūdens, kas pastāv kapilāros, ko sauc par brīvu ūdeni. Otrais ir ūdens, ko absorbē šūnu siena, ko sauc par adsorbētu ūdeni. Trešais veids ir ūdens, kas veido šūnu audus, ko sauc par ķīmisko ūdeni.

Kad mitrās koksnes mitrums iztvaiko, vispirms tiek zaudēts bezmaksas ūdens. Kad brīvais ūdens iztvaiko un absorbētais ūdens joprojām ir piesātināts, šķiedras piesātinājuma punkta mitruma saturu sauc par šķiedras piesātinājuma punkta mitruma saturu.

Šķiedru piesātinājuma punkts ir koksnes veiktspējas pagrieziena punkts. Virs šķiedru piesātinājuma punkta koksnes izturība ir nemainīga un nemainās, mainoties mitruma saturam. Tajā pašā laikā nav tādas apjoma izmaiņas kā koksnes izplešanās un saraušanās. Kad mitruma saturs nokrītas zem šķiedras piesātinājuma punkta, tas ir, kad adsorbētais ūdens šūnu sienā sāk iztvaikot, stiprums palielinās, mitruma saturam samazinoties, un acīmredzama ir arī mitra pietūkuma un saraušanās parādība. Mitruma saturs dažādu koksnes šķiedru piesātinājuma punktā ir no 22% līdz 33%.

Mitrums un temperatūra dažādos dabas reģionos dažādos gadalaikos ir samērā stabili. Ja koksne ilgstoši tiek pakļauta tik relatīvai temperatūras un mitruma videi, tās mitruma saturs sasniegs relatīvi nemainīgu līmeni. Mitruma saturu šajā laikā sauc par līdzsvara mitruma saturu (piemēram, gada līdzsvara mitruma saturs Šanhajā ir 15,6 %%).

Koksnes līdzsvara mitruma saturs mainās atkarībā no temperatūras un mitruma vidē, kurā tie atrodas. Ja pastāv atšķirība starp līdzsvara mitruma saturu un vides mitrumu, tas mēdz būt tuvu videi. Tas rada koksnes uzpūšanās un saraušanās parādību, kas ir unikāla koka fizikālā parādība.

Koks ir arī anizotropisks ķermenis. Koka mitruma saturs faktiskajā lietošanā ir zem šķiedras piesātinājuma punkta, tāpēc galvenais mitruma ieguvums un zudums ir ūdens adsorbcija uz šūnu sienas. Lielākā daļa koksnes šūnu aug gareniski, un to izplešanās un saraušanās ir perpendikulāra šūnas sienas virzienam. Kā grīda mēs varam konstatēt, ka garenvirzienā parasti nav izplešanās vai saraušanās, bet platuma virzienā izplešanās un saraušanās ātrums parasti ir no 3% līdz 6% (atsaucoties uz koksnes mitruma satura izmaiņām zemāk) mitruma saturs šķiedru piesātinājuma punktā).

Var redzēt, ka ir ļoti svarīgi kontrolēt grīdas mitruma saturu. Ir svarīgi ne tikai ražošanā, bet arī ieklāšanā novērst grīdas deformāciju mitruma dēļ.